Kolumbija | DECAF, Mazgāta

Cukurniedru dekofeinizācijas metode nodrošina desertam līdzīgu saldumu kafijā un pārspēj citas dekofeinizācijas metodes. Šī kafija iepriecina ar maigu ābolu skābenumu un pilnīgu krēmīgumu, kas ir tik svarīgs mūsu bezkofeīna kafijas meklējumos.

Huila, Kolumbija

Huilas reģionā, kas atrodas starp austrumu un centrālo kalnu grēdām, ir ideāli apstākļi kafijas audzēšanai. Dienā temperatūra svārstās no 13 līdz 22 grādiem, un kafijas koki aug 1200 līdz 1800 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pateicoties Nevado del Huila vulkānam, reģiona augsne ir bagāta ar vulkāniskajiem minerāliem, kas nodrošina kafijas kokus ar vērtīgām barības vielām. Huilas reģions ir arī bioloģiskās daudzveidības epicentrs, un tam raksturīgas dažādas ainavas – no plakankalnēm lielā augstumā līdz sulīgiem tropu lietus mežiem. Šāda dažādība nodrošina bagātīgu augu un dzīvnieku sugu daudzveidību. Šeit arī sākas Magdalēnas upe – Kolumbijas galvenais ūdensceļš –, kas nodrošina būtiskus apūdeņošanas un ūdens resursus lauksaimniecībai un sadzīvei. Papildus kafijai Huilas auglīgajās zemēs iedzīvotāji audzē rīsus, kukurūzu, cukurniedres un dažādus augļus, kā arī nodarbojas ar gaļas un piena lopkopību. Reģiona infrastruktūra ir labi attīstīta, tajā ir gan galvenās automaģistrāles, gan paplašināts ceļu tīkls, kas atvieglo preču, tostarp kafijas, transportēšanu uz Kolumbijas un citu valstu tirgiem.

Tolimas reģions  

Tolimas reģions atrodas Kolumbijas rietumu–centrālajā daļā starp Andu kalniem un Magdalēnas upes baseinu. Reģiona nosaukuma izcelsme saistīta ar vietējo pamatiedzīvotāju cilti Pijao. Vietējo iedzīvotāju valodā vārds “tolima” nozīmē – “apsnidzis”, sniegoto Andu virsotņu, kas stiepjas no Tolimas dienvidrietumiem līdz pat ziemeļrietumiem, dēļ. Šī reģiona teritorijai raksturīgas Andu kalnu vulkāniskās augsnes, ko bagātina atspirdzinošie kalnu avotu ūdeņi. Turklāt ievērojama loma ūdensapgādē ir ekvatoriālā klimata īpatnībām un lielajam, daudzveidīgo, tikai šim reģionam raksturīgo sugu apdzīvotajam Magdalēnas upes baseinam. Kafijas audzēšanai izcili piemērotā teruā dēļ, Tolimas reģions visu 14 Kolumbijas reģionu vidū ir trešais lielākais kafijas audzēšanasreģions. Šeit saražo aptuveni 12% no visas Kolumbijas kafijas.  

Šķirnes

‘Caturra’. 

Šī šķirne tika nejauši atklāta kafijas plantācijā Minasžeraisas štatā, Brazīlijā 20. gadsimta sākumā. ‘Caturra’ ir ‘Bourbon’ šķirnes mutācija, un tā ir pazīstama kā pirmā dabiski sastopamā kafijas šķirņu mutācija, kas jebkad atklāta. Tā ātri iekaroja popularitāti auga nelielā izmēra un augstās ražības dēļ, turklāt šīs šķirnes koka augļi pēc iestādīšanas ienākas ievērojami agrāk. Visu šo šķirnes īpašību kopums deva audzētājiem iespēju iegūt daudz lielāku ražu, izmantojot mazākās zemes platības. ‘Caturra’  šķirne savu nosaukumu ieguvusi auga nelielā izmēra dēļ. ”Caturra” gvaranu valodā nozīmē ”mazs”. Kafijas krūzītē ‘Caturra’ šķirne izceļas ar savu delikāto, maigo dabu, atspirdzinošo skābenumu un gaisīgo, vieglo tekstūru. 

‘Castillo’.

Uzlabojot un mutējot ‘Caturra’ hibrīda šķirni ‘Variedad Colombia’, Kolumbijas agronomi atrada šķirni, kas ir izturīga pret lapu rūsu, kafijas ogu slimību (zināma arī kā ‘’CBD’’– no angļu val. ‘’coffee berry disease’’) un citām slimībām, turklāt tai vēl aizvien piemīt izcila ražība. 

Tā organizācija FNC, projektā Colombia sin Roya (Kolumbija bez rūsas) 2005. gadā Kolumbijas kafijas audzētājus iepazīstināja ar jaunu kafijas šķirni ‘Castillo’. Šī projekta mērķis bija atjaunot augstas kvalitātes kafijas ražošanu Kolumbijā.

Mūsdienās ‘Castillo’ ir visbiežāk audzētā kafijas šķirne Kolumbijā. Galvenokārt auga izcilo īpašību un kafijas garšas īpašību dēļ, kā arī  tāpēc, kā tā ir izdevīga audzētājiem sēklu iegādes subsīdiju dēļ.

‘Colombia’.

Neskatoties uz lieliskajiem ‘Caturra’ šķirnes dotumiem, tai piemīt samērā liela uzņēmība pret kafijas lapu rūsu, kas vienmēr ir apdraudējusi kafijas audzētāju stādījumus visā pasaulē. Selekcionāri un audzētāji cīņā pret kafijas lapu rūsu radījuši (un vēl aizvien rada) dažādus tieši savas valsts, reģiona vai pat saimniecības vajadzībām atbilstošus kafijas augu hibrīdus. Viens no šādiem hibrīdiem ir šķirne ‘Colombia’, kas zināma arī ar nosaukumu ‘Variedad Colombia’. Šo šķirni 20. gs. astoņdesmitajos gados ieviesa FNC organizācija un tā ir divu šķirņu – ‘Timor’ un ‘Caturra’ šķirnes krustojums. ‘Colombia’ hibrīdu, tāpat kā tās mātes augu šķirni ‘Caturra’, raksturo augsta produktivitāte, bet tam piemīt daudz lielāka izturība pret lapu rūsu.  

‘Colombia Variedad’  kafijas krūzītē spēlē klasiskas karameles un šokolādes garšas notis, kas lieliski sabalsojas ar kauleņaugļu saldumu, radot dzērienu ar pilnīgu un bagātīgu tekstūru. 

Cukurniedru dekofeinizācijas metode. 

 Kolumbijas cukurniedru dekofeinizācijas metodi esam iecienījuši vairāku iemeslu dēļ – brīnišķīgā, zīdainā garša un izteiksmīgais saldums ir tikai divi no tiem. Šīs metodes galvenā sastāvdaļa – etilacetāts – ir organisks savienojums, kas dabiskā veidā atrodams augļu sulās, graudaugos un cukurniedrēs. Viss garais dekofeinizācijas process aizsākas ar melases iegūšanu, fermentējot cukurniedres, lai tad destilācijas veidā tiktu pie etanolspirta. Etanolspirtu pēc tam sajauc ar etiķskābi (etiķa galveno sastāvdaļu), lai izveidotu etinolacetātu, ko pēc tam izmanto kofeīna ekstrakcijas procesā. Viss gan sākas ar to, ka reģiona sīksaimnieku izaudzētie un svaigi lasītie kafijas ķirši nonāk kafijas apstrādes stacijā, kur tos mehanizēti noloba. Tad kafijas pupiņas nomazgā tīrā ūdenī, lai sagatavotu tās kofeīna ekstrakcijas procesam, ko veic šādi: 

sagatavotu tās kofeīna ekstrakcijas procesam, ko veic šādi: 

1. Zaļās kafijas pupiņas tiek apmēram 30 minūtes tvaicētas, lai atbloķētu to poras, pa kurām izdalīsies kofeīns.
2. Pēc tam kafiju pilnībā iemērc ūdens un etilacetāta šķīdumā
3. Zaļās kafijas pupiņas  etilacetāta šķidumā reaģē ar hlorogēnskābes sāļiem kafijā, ļaujot ekstrahēt kofeīnu.
4. Kad kafijas pupiņas ir piesātinājušās ar šķīdumu, tvertne tiek iztukšota un tajā ielej svaigu šķīdumu. Šis process turpinās apmēram 8 stundas.  
5. Kad viss kofeīns no pupiņām ekstrahēts, tās tiek izņemtas no šķīduma un sagatavotas atkārtotai tvaicēšanai.
6. Pēdējā, zemā spiediena tvaicēšana noņem etilacetāta šķīduma paliekas. Tad kafijas pupiņas žāvē, nopulē un iepako. Tās ir gatavas eksportam!