Etiopija | Medus, bioloģiska

Šī kafija, kas bioloģiski audzēta tradicionālā Etiopijas meža saimniecībā, patiesi izceļ Gudži reģionam raksturīgo garšas profilu. Kafija ir apstrādāta ar pussauso jeb medus metodi un 17 dienas žāvēta uz t. s. Āfrikas “gultām”, iegūstot lielāku garšas daudzveidību.

Ethiopia / Etiopija

Etiopijas kafija ir kā pirmais pavasara vēstnesis – svaiga, pilna dzīvības un piepildīta ar izteiksmīgām, aicinošām smaržām. Etiopija ir kafijas dzimtene, kas piedāvā plašu garšu klāstu, padarot katru kafijas tasi patiesi īpašu. Tur var atrast visu – sākot ar citrusaugļu un saldu kauleņu notīm līdz sulīgiem tropu augļiem, kas sajaukušies ar ziedu, garšvielu un vieglām, tējai līdzīgām nokrāsām. Kafija ir bijusi svarīga Etiopijas dzīves sastāvdaļa jau simtiem gadu. Ir slavenā leģenda par kazkopi Kaldi, kurš pamanīja, ka viņa kazas kļūst enerģiskākas pēc kafijas ogu apēšanas. Tā kafija sāka izplatīties un galu galā iekaroja pasauli. Tomēr Etiopija joprojām ir kafijas sirds.

Dažādām Etiopijas reģionu kafijām ir savas unikālās garšas. Piemēram, Sidamo kafijas bieži garšo kā tēja ar izteiktām citrusaugļu notīm. Savukārt Gudži kafijas ir pazīstamas ar bagātīgām, saldām augļu garšām kā gatavi mango un persiki, ar jasmīna pieskārienu un reizēm vieglu rotaļīgumu, kas padara tās interesantas un unikālas. Šīs garšas nav vienīgi izcelsmes zemes nopelns; tās ir mazo zemnieku smagā darba rezultāts. Viņi rūpējas par savām kokaudzēm un zemi katru sezonu, apvienojot senās tradīcijas ar jaunām idejām un nodrošinot, ka kafija tiek audzēta un apstrādāta pareizi. Tieši viņu atdeve un ieguldījums rada brīnišķīgās garšas, ko piedāvā Etiopijas kafija.

Reģions – Gudži

Gudži ir kafijas audzēšanas reģions Dienvidetiopijā, kas pazīstams ar saviem skaistajiem kalniem, bagātīgo vulkānisko augsni un mežiem apaugušām saimniecībām. Agrāk to mēdza grupēt kopā ar lielāko Sidamo reģionu, taču laika gaitā Gudži ir ieguvis savu atpazīstamību kā neatkarīgs reģions, pateicoties unikālajām garšām, kas rodas šajā augsnē un klimatā. Līdz 2000. gadu sākumam lielākā daļa kafijas industrijas cilvēku neatzina Gudži kā atsevišķu izcelsmi – bet, tiklīdz ražotāji sāka to atdalīt no Sidamo, tā atšķirīgais garšas profils ātri vien izcēlās citu vidū.

Kafija šeit aug lielā augstumā – parasti starp 1800 un 2200 metriem virs jūras līmeņa –, kas palīdz ogām nogatavoties lēnāk un attīstīt vairāk salduma. Gudži kafija ir iecienīta tās spilgtā, augļainā rakstura dēļ. Tajā parasti atrodamas izteiktas tropisko augļu, saldo citrusaugļu, ziedu notis un maiga, tējai līdzīga tekstūra. Un šī kafija atklājas pat tiem, kas nav īpaši pieredzējuši kafijas baudīšanā. 

Daudzi zemnieki joprojām audzē kafiju, izmantojot tradicionālas, bioloģiskas metodes, ēnā zem vietējo sugu kokiem un pamežā. Šajā reģionā dzīvo Gudži Oromo tauta, kas ir Oromo etniskās grupas apakšgrupa un sastāv no apmēram 5 miljoniem cilvēku. Pazīstamai ar savu agro-pastorālo dzīvesveidu, Gudži Oromo tautai  ir cieša saikne ar zemi un kafiju. Viņiem kafija ir vairāk nekā kultūraugs – tā ir daļa no ikdienas, tradīcijām un kopienas. Daudz ģimeņu kafiju audzē jau paaudžu paaudzēs, nododot zināšanas mutvārdu veidā un praktiskā pieredzē. Šī stiprā saikne ar mantojumu un vidi turpina ietekmēt kafijas audzēšanu Gudži mūsdienās.

Suke Quto

“Suke Quto” saimniecība atrodas zaļajos Odo Šakiso kalnos, Etiopijas Gudži reģionā. Šodien saimniecība ir pazīstama visā pasaulē ar savu augstās kvalitātes kafiju, taču tās sākums nepavisam nebija viegls. 1990. gadu beigās lieli meža ugunsgrēki iznīcināja lielu daļu apkārtnes zemes. Tajā laikā Tesfaje Bekele strādāja reģionā par vides speciālistu. Viņš vēlējās palīdzēt zemei atgūties un nāca klajā ar ideju – stādīt kafiju un lielākus kokus paēnai, lai atjaunotu mežu un sniegtu zemniekiem jaunu ienākumu avotu.

Sākumā vietējie neticēja viņa idejai. Kafijas kokiem vajag daudz gadu, kamēr tie izaug un ražo pietiekami daudz ogu. Daudzi vietējie negribēja tik ilgi gaidīt, tāpēc Tesfaje sāka pats. 2000. gadā viņš izveidoja nelielu dārzu kafijas stādiem un ar savām rokām iestādīja pirmos kokus nelielā zemes pleķītī. Kad koki sāka augt un dot ogas, vietējie zemnieki redzēja rezultātus. Viens pēc otra viņi atgriezās pie kafijas, lūdzot stādus – un daudzi pievienojās projektam. Tas bija ‘’Suke Quto’’ saimniecības sākums.

Šodien saimniecība piegādā izcilas vienas saimniecības kafijas partijas, kā arī sadarbojas ar vairāk nekā 170 mazo zemnieku saimniecībām. ‘’Suke Quto’’ ir ieguvusi “Organic” un “Rainforest Alliance” sertifikātus, un joprojām ievēro dabiskas, videi draudzīgas audzēšanas metodes. Apkārtnes augsne ir bagāta, vulkāniskas izcelsmes, un Tesfaje izvairās no ķimikāliju lietošanas – tā vietā izmanto dabīgu kompostu un kokus paēnai. Kafijas koki aug zem dabīgas, mežam līdzīgas lapotnes, kas palīdz aizsargāt gan zemi, gan ražu.

Apstrāde

“Suke Quto” saimniecībā kafijas apstrāde sākas ar rūpīgi augļu novākšanu, un ar rokām tiek nolasītas tikai visgatavākās, sarkanās ogas. Ievāktās ogas tiek rūpīgi šķirotas, izlasot nenogatavojušos vai bojātos kafijas ķiršus un nodrošinot, ka tālākā apstrādē nonāk tikai vislabākās ogas. Tajā pašā dienā tām tiek noņemta miziņa, pie reizes pupiņas sašķirojot pēc izmēra. Pēc tam pupiņas, kas joprojām ir pārklātas ar lipīgo augļa mīkstumu, tiek izklātas plānā kārtā uz paceltām ‘’Āfrikas žāvēšanas gultām’’ un žāvētas tiešos saules staros – pirmās trīs dienas bez fermentācijas. Pēc šīs, sākotnējās žāvēšanas saulē pupiņas tiek pārvietotas ēnainākā vietā un izklātas biezākās kārtās. Tas palēnina izžūšanas procesu un ļauj mitrumam iztvaikot no pupiņām pakāpeniski, kas palīdz saglabāt saldumu un tīru garšu gatavajā kafijas dzērienā. Kopumā žāvēšana ilgst apmēram 15 līdz 17 dienas – atkarībā no laikapstākļiem. Rezultātā iegūst tīru, līdzsvarotu kafiju ar koncentrētu garšu un vienmērīgu mitruma saturu. Tad kafiju nokuļ un iesaiņo 60 kg maisos, kuri ceļo uz “Rocket Bean Roastery” noliktavu Latvijā.